EUCOW fonda veidotais seriāls "BMX LEĢENDAS" iepazīstina ar vēsturi, kas veidoja BMX ainu Baltijā.
Katra "BMX LEĢENDAS” sērija aizraujošs ceļojums laikā, izsekojot BMX braukšanas attīstību Latvijā no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Intervijas iepazīstina jūs ar personībām, kurām bija izšķiroša loma Latvijas BMX skatuves attīstībā.
Atklājiet aizrautību, apņēmību un radošumu, kas ir veicinājuši šo kultūras fenomenu, pārvēršot BMX par dzīvesveidu neskaitāmiem entuziastiem.
Abonējiet EUCOW Foundation YouTube kanālu un nospiediet paziņojuma zvaniņu, lai sekotu līdzi mūsu jaunākajām epizodēm.
BMX LEGENDS: Unearthing the Roots of BMX Culture in Latvia | EUCOW Foundation Series.
Directed by R.Struncens | eucow.com
www.eucow.com
BMX vēsture “Baiļos”.
Teksts Valdis Vanags.
1986. gada decembrī ar mums ar tēvu izdevās izrauties uz Angliju pie radiem-tēva brāļa un manas māsīcas un brālēna.
Tur TV rādīja riteņbraucēju kritienus trases starta taisnē (tā es to kvalificētu šodien, bet toreiz nekā nesapratu,kas tur notiek), ko komentētājs sauca par BMX. Uzreiz iedomājos, ka kaut kas līdzīgs jātaisa Baiļos, jo kalnu slēpotāju čaļiem braukāšana ar velosipēdiem pa tā sauktajām trasītēm gāja pilnā sparā. Tādas bija ierīkotas Pauku priedēs un tika izmantotas treniņiem. Jauna nodarbe varēja kļūt kā svaigs gaiss esošajā sporta sistēmā, bērniem, kuri trenējās Baiļos.
Kā sakām runāt par BMX ar Siliņu neatceros, visticamāk runas sāku es, jo kāpēc gan lai Siliņš runātu ar mani, man ar sporta riteņbraukšanu nebija nekāda sakara, tik cik Mironītī pie Jura Ceikas ķīlēju savu sagrabējušo velosipēdu.
Tad arī 1987. gada sākumā Siliņš iepazīstināja mani ar saviem plāniem. No sākuma domāju,ka tāda muldēšana vien tā ir. Parunās un viss noplaks. Uzrakstīju pat rakstu avīzei ar domu, ka ja nebūs praktiska rīcība, tad notiks tāpat kā ar tautas kamaniņu federāciju.
Siliņam bija jāsaprot, ka bez manas darīšanas tur nekas neiznāks. Labi atceros kā viņš, dziļdomīgi smīnot, nosauca mani par nelaimīgo skribentu, varbūt ne tieši tā, bet sejas izteiksme bija tieši atbilstoša šim vērtējumam papildinātam ar kādu smagāku brāļu tautas izteicienu. Patiesībā, tā drusku apkaunējos, bet atpakaļ ceļa vairs nebija, trase bija jāuzbūvē, jo izmuldējies biju par pilnu programmu.
Kādu dienu Baiļos, kuri bija VSŠR īpašums un es no 1982 gada strādāju par sporta bāzes Baiļi direktoru, ieradās Valmieras šefs Jānis Zemļickis ar svītu un piedāvāja Baiļos novietot Valmieras teātra būvgružus, jo sākās jaunā teātra būvniecība, kura ilga 17 gadus. Sapratu, ka tā ir izdevība. Galu galā esmu beidzis ar Darba sarkanā karoga ordeni apbalvotā arvīda pelšes vārdā nosauktā Rīgas Politehniskā institūta celtniecības fakultāti specialitātē 1211 un ieguvis satiksmes ceļu un tiltu inženiera diplomu. No šodienas viedokļa skatoties, es sev inženiera diplomu nedotu, jo labi , ka neviens man nav ļāvis projektēt nevienu tiltu, bet nodarboties ar zemes darbiem un komandēt večus varu, tur daudz prāta nevajag.
Izvēlētajā trases vietā būvēšana bija sarežģīta. Piebraukt varēja tikai no vienas puses, gruntsūdens līmenis -1 m, avoti. Mašīnas grima un līdz ar to kravas tika izbērtas ne tur, kur paredzēts. Tehnika pašiem nekāda, jāizlīdzas ar haltūristiem. Tajā laikā Valmierā bija labi ja trīs frontālie iekrāvēji. VŠŠR uz iekrāvēja strādāja Koļa (Nikolajs) Šuščenko. Viņš arī veica lielāko darbu daļu. Labi, ka VSŠR transporta cehu vadīja Boris Faļevičs, ar viņu varēja visu sarunāt. Dabiski, ka Koļa tika arī materiāli stimulēts no Baiļu melnās kases, bez kuras nekāda trase netiktu uzbūvēta.
Krievu ekskavators E 652, varēja strādāt tikai uz horizontālas virsmas. Vēlāk vienu tādu no firmas Savariņas Baiļos slēpošanas trasē arī nokāvām, jo bija strādājis uz pārāk stāvas nogāzes. Ar šodienas tehniku uzbūvēt tādu trasi būtu smieklu lieta. Izraktu tranšeju, kurā sapildītu teātra gruvešus, un no izraktās grunts izveidotu trases zemes klātni. Segumu un pumpas izveidotu no pareizās frakcijas dolomīta izsijām.
Lasīt vairāk - https://janisvanags.com/bmx-vesture/
JĀNIS VANAGS BLOG - https://janisvanags.com