StruncisLife / PALAIDNIS

viņas CV

jau ceturtā klasē viņai patika rokenrols

trīspadsmit gados viņa nodibināja grupu validols

savu siāmas kaķi viņa nosauca par paracatamols

kad no rokera piedzima dēls viņa vārds acetons

viņai patika gozēties uz žurnālu vākiem

uz glancētiem kur rakstīts rokenrols

kad piezvanu lai apvaicātos kā klājas

atbilde viena un tā pati

rokenrols

tulamors kokakola meitene

ar kokakolu un tulamoru es satiku viņu

meiteni ar skaistākajām acīm kas mirka asarās

es mēģināju viņu izklaidēt lasot dzeju

bet viņa tikai raudāja

tā mēs nosēdējām visu nakti ar pušķina dzeju

tikmēr kola ar tulamoru glāzē grieza deju

es skatījos viņas acīs tās pildījās asarās

viss bija tik skumji kā bērnu pasakās

nu jau ir agrs rīts bārā vairs sēžu viens

jau arī es mirkstu asarās

viņa aizgājā vārdu nepateikusi

viņa bija čirkaina

tas ir viss ko atceros

tulamors kokakola meitene

ūsainais mākslinieks un zilā tinte

ūsainais ar zilu tinti

vārtrūmē uz sienas zīmē pinpi

piezīmējis spārnus klāt

garāmgājējs krustu met

redzot zilo zīmi kas tur spīd un deg

kaimiņu tante sauc - vandālis fuj

bet ūsainais tikai dūmus pūš kluss

tās nav tikai krāniņš tā ir dvēseles balss

zilā tintē ierakstīts pasaules gals

ar uguni apakšā ar spārniem pie sāniem

tas lidos virs Rīgas un visiem tiem rāmiem

rokenrols beidzies, mazā!

uzausa saule pamodināja gaili

un es vēl pusdzīvs pēc piecu dienu dzeršanas

lēni sāku atgūties sevī

gultā guļu smagnējs kā rīts

uz nakts skapīša odekolons

klusi atgādina par mani pašu

cauri sienām kaimiņš dzīvo skaļāk

tur skan Led Zeppelin

un manā galvā purvs kas velk uz leju

bet tad kaut kas mani paķer

un es sāku levitēt virs grīdas

pārmetu skatienu istabas malām

esmu viens

vecie dzērāji aizgājuši

atstājuši tukšas pudeles

un pusizsmēķētas domas

istaba smird pēc vakardienas

bet es jau ceļos augšup

lēni neizbēgami

kā dūmi debesīs

tagad visu redzu no augšas

klusumā kas beidzot runā skaidri

rokenrols ir beidzies, mazā!

tu tikai savu piekūnu turi biksēs

aiz trejdeviņām zemēm tālumā

dzīvoja reiz smuka meitiņa

sasukāju savus matus celiņā

un kāpu savā 1976 gada ford mustangā

pēc trīs dienām biju galapunktā

viņa man pretīm skrēja sarkanā sarafānā

bet tad uz lieveņa iznāca viņas tēvs un teica tā

tu tikai savu piekūnu turi biksēs

tu tikai savu piekūnu turi biksēs

sarkanas convers kedas

ietinusies sniega kupenā

meitenīte raksta vēstuli

jo sarunāts ar sniegavīru pagalmā

salavecītim to aizgādās

sniegavīriņš spaini galvā liek

meitenītei slota tiek

raušas rūdolfam mugurā

aizlaižas abi ziemēļzvaigznes virzienā

tieši ziemassvētku vakarā

sniegavīriņš iesoļo pagalmā

rokās turot kastīti

ar sarkanām convers kedām

maita

putekļu sūcējs nestrādā

istaba tukša un vairs nav nekā

viņa vakar pagriezās aizgāja

un ar lūpukrāsu uz sienas uzrakstīja maita

tur jau nebija nekas tāds

viņa pārnāca no darba tā paātrāk

mēs ar kaimiņieni dzērām šampanieti

ja nu vienīgi gultā bijām kaili

un es kā muļķis vēl ceru

viņa piezvanīs

tikai kurmīts neatnāks

klāt ir atkal jaunais gads

zvēri mežā eglīti rotā

atnācis ir zirgu paps

zirgābolus eglītē iekārt

zaros smejas meitenes

rudās smukās vāveres

un uz celma sēž skunkss

un skumst

tikai kurmīts neatnāks

rakstura nav

vakar ar allažu ķimeli pielikos

šodien nestrādā motoram sveces

vakar ar allažu ķimeli pielikos

šodien nestrādā motoram sveces, vārsti un nu jau arī netur blīves

jo rakstura nav

rakstura nav

jo rakstura nav

panks gunārs

kāda rīgas teātrī

es saldi nopirdos

savilku ģīmīti čiešāk

un atkal nopirdos

jo esmu panks gunārs

oi oi kā smird

GALDIŅŠ PIE LOGA | STRUNCIS LIFE | SKETCHBOOKS