Gara aristokrāta mantinieks – Gints Šīmanis

Latvijas Jūras administrācijas mājas lapā publicēta ilggadējās Ginta kolēģes Anitas Freibergas saruna ar Gintu. EUCOW fonds iesaka.


Gints Šīmanis ir viens no tiem īstenajiem Latvijas patriotiem, kurš stāvējis pie Latvijas jūrniecības atdzimšanas un ar savu nenogurstošo enerģiju popularizējis Latvijas jūrniecības tēlu gan pašu

mājās, gan pasaulē, palīdzējis atjaunot un kopt mūsu valsts jūrniecības tradīcijas, kā arī iedvesmojis jauniešus izvēlēties jūrnieka profesiju un pievienoties to ļaužu pulkam, kuri ar lepnumu Latviju sauc par jūras lielvalsti. Jau studiju laikā Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē Gints Šīmanis pētīja Latvijas jūrniecības pamatlicēja Krišjāņa Valdemāra dzīvi un darbus, un savā diplomdarbā, kas pēc būtības bija disertācijas vērts, viņš uzsvēra Valdemāra ideju aktualitāti arī mūsdienās. G. Šīmaņa universitātes gadi lieliski sakrita ar Atmodas laiku. Pēc Egona Līva un Arvja Popes iniciatīvas Latvijas Kultūras fonda paspārnē dzima Jūrniecības vēstures kopa, kas Gintu ierāva dažādās sabiedriskās aktivitātēs un daudzām no tām tieši Gints ir bijis iniciators un iedvesmotājs. Piemēram, ceļot godā Krišjāni Valdemāru un Latvijas jūrniecību, Zinātņu akadēmijā tolaik sākās vesela programma jaunlatviešu kustības reabilitēšanai, aizsākās Krišjāņa Valdemāra akadēmiskie lasījumi, bet izdevniecībā „Avots” tika nodrukāta Ginta Šīmaņa sastādītā Krišjāņa Valdemāra rakstu izlase „Tēvzemei” (1991), kas bija pirmais Valdemāra darbu izdevums pēc Otrā pasaules kara Latvijā.

Vairāk lasiet šeit!



0 comments

Recent Posts

See All

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas tiek publicēts sešas reizes gadā un informē par aktuālo jūrniecībā. Ar izdevumiem jūrnieks var iepazīties Latvijas Jūras administrācija

Mākslinieks Ritums Ivanovs, kurš gleznojis divus Latvijas prezidentus, atklāj vērienīgu personālizstādi Mākslas stacijā “Dubulti”. Desmit lielformāta portretos redzamas dažādu paaudžu latviešu māksli

Latviešu Fonds (ASV) atbalstījis salacgrīviešu biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” ieceri digitalizēt sabiedriskā darbinieka Krišjāņa Valdemāra (1825 – 1891) pirmo grāmatu “300 stāsti”, kas